Šis projekts ir apstājies lēnā un dabīgā nāvē. Par laimi, ne kopā ar autoru. Atjaunots tas vairs netiks. Reāli vienkārši nav spēka un vēlēšanās turpināt rakt tieši šo tēmu. Tā vietā spēki pa laikam tiek ielikti Caurumā, kurā vienotu ierakstu tēmu nosaukt būtu pagrūti.

Tā nu sanācis, ka darba vietā piespiedu kārtā nākas klausīties Radio SWH. Parasti īpaši nefilmēju, kas tur tiek runāts vai dziedāts, turklāt skan radio arī ne pārāk skaļi. Tikko tur varēja dzirdēt interviju ar valsts pirmo Valdiņu. Atļaušos izkonspektēt īsu fragmentu.

Intervētājs: Mārim Štrombergam par uzvaru olimpiskajās spēlēs tika piešķirta prēmija 100'000 Ls, bet paraolimpisko spēļu uzvarētājam Aigaram Apinim 20'000 Ls. Vai tas nozīmē, ka valstij vieni cilvēki ir svarīgāki par citiem?

Valdis: Mēs ar A.Apiņa panākumu ļoti lepojamies, tas ir lielisks panākums utt. utjpr.

Kāpēc es par to rakstu te? Tāpēc, ka šis man liekas īss, bet ļoti uzskatāms piemērs mūsdienu muldēšanas tendencei. Pat intervētāja jautājums ir nekorekts, viņam būtu jājautā, vai valsts (nevis kkāda anonīma valsts) pārstāvji (te arī ļoti būtu vēlams konkretizēt) vērtē viena cilvēka sasniegto (nevis pašu cilvēku) augstāk par otra cilvēka sasniegto.

Valda sākotnējā atbilde ir pilnīgs ūdens. Liekas, ka viņš jautājumu vispār nav noklausījies. Bet kāpēc viņš tā dara?

Iespējamie rīcības pamatojumi:

1. Valdis noklausījies tikai jautājuma sākumu.
2. Valdis nopietni uzskata, ka ir pietiekoši atbildēt uz jautājumu tā "kko pa tēmu".
3. Lejot ūdeni, Valdis cer, ka, intervētājs nepamanīs viņa izlocīšanos un jautājumu atkārtoti neuzdos.
4. Valdis vēlas iegūt papildus ētera laiku, tāpēc apzināti paildzina sarunu, izprovocējot intervētāju uz papildjautājumu.
5. Valdis nezina, ko atbildēt, tāpēc vilcina laiku, cerot, ka notiks kkas labs, piemēram, atbilde ienāks prātā pati no sevis.
6. Valdis saprot, ka no viņa kkādi atbildi tik un tā izspiedīs, tāpēc cenšas saglābt situāciju, vispirms nolejot labi daudz ūdens, kas atstās pozitīvu iespaidu.

Man personīgi ticamākais liekas pēdējais variants. Esmu pārliecināts, ka neko labu no intervētāja Valdis negaida. Tāpēc arī viņa mērķis intervijā ir gan izšļūkt cauri nepatīkamajam, gan arī atstāt pēc iespējas pozitīvāku iespaidu par sevi.

Un tagad maza atkāpe. Pieņemot, ka esmu mērķtiecīgs klausītājs, kurš apzināti vēlas dzirdēt atbildes uz jautājumiem - kāpēc man, radio klausītājam būtu jāklausās ūdens? Tā ir mana personīgā laika terēšana, kuru es varētu veltīt pilnīgi citām lietām. Valdis ar savu izteiksmes stilu neciena mani kā klausītāju, lai arī pats droši vien šo problēmu nemaz neapzinās. Ja apzinās, tad vēl sliktāk. Bet, pateicoties tādām manipulācijām, es kļūstu aizvien mazāk ieinteresēts lasīt, skatīties vai klausīties jebko, kas nācis no viņa vai viņam līdzīgo cilvēku galvām.